Pīkaņkalna poligona teritorijā, kura pieder pie denudācijas plato pauguriem, ...
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 61 cilvēki ir balsojuši par to.
Zelleskalna teritorijā atslodzes apgabali dominē pār piepūles apgabaliem.
Pērle pievienota 2016. gada 2. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.
Morēnas nogulumu oļu linearitāte ir viens no ledāja kušanas ūdeņu straumju un ledāju plūsmu vai spiediena rādītājiem.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 276 cilvēki ir balsojuši par to.
Nivelēt ar busoli ir tik pat efektīvi kā slaucīt ielu ar lauzni.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 57 cilvēki ir balsojuši par to.
Ieplaku pārpurvošanās izskaidrojama ar pazemināto reljefu, kurā uzkrājas notekūdeņi no augstākām vietām.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Vieta Emīlijas kopsavilkumam.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 394 cilvēki ir balsojuši par to.
Poligona austrumu daļā caurstrāvo stiga, kas liecina par meža izstrādes darbiem ilgā laika posmā.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Pauguru virsotnēs lielākoties atsedzas ledājkušanas ūdeņu straumju nogulumi veidojot ķēmus.
Vidzemes augstienes pamatiežu reljefs veido mūsdienu reljefa lielformas - augstienes un zemienes.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 81 cilvēki ir balsojuši par to.
Pie avota tika sasmaržots sērūdeņradis.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.
Naudēļkalna reljefs ir veidojies kvartāra, konkrētāk Kurzemes (Zāles) apledojuma laikā.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 65 cilvēki ir balsojuši par to.
Ģeomorfoloģijā pamatieži ir zemkvartāra nogulumi.
Ledāja masas kustība pašā ledājā ir ļoti haotiska.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 160 cilvēki ir balsojuši par to.
Brežģa kalna poligona teritorija ir piemērota tūristiem, kas spēj novērtēt ainavu.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 457 cilvēki ir balsojuši par to.
Tirzas un Kujas augstienes
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 140 cilvēki ir balsojuši par to.
Veicot radiolokācijas profila pēcapstrādes analīzi tika novērots interesants nogulumu sagulums aptuveni 90 m līdz 120 m attālumā no profila sākuma, šeit signāli profilā uzrāda tādu kā nogulumu slpīpslāņojumu, kā šāds nogulumu slpīpslāņojums varēja rasties ir tikai teorētiski skaidrojams, variants varētu būt tāds, ka šie glaciofluviālie nogulumi sākotnēji ir akumulējušies uz ledāja virsmas, kura malai kūstot nogulumi ir noslīdējuši gar tu esošo morēnu un tādējādi sakrituši slīpslāņojuma viedā, kāpēc tie glaciofluviālie nogulumi no 120 m līdz profila beigām nav šādi sakrituši varētu būt skaidrojams ar morēnas dziļuma attiecību, jo vietā kur glaciofluviālie nogulumi ir sakrituši morēna veido tādu kā ieleici, tādējādi glaciofluviālajiem nogulumiem ir bijusi brīva vieta kur sakrist.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
... līdz ar to tas ir pat interesantāk, jo konkrētu vietu var pētīt lielākā mērogā un dentālāk.
Pērle pievienota 2010. gada 14. jūnijs un 111 cilvēki ir balsojuši par to.
Pēc zondējumu datiem, vērojama nogulumu stratigrāfija.
Baltijas jūras augstuma koordinātu sistēma
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 168 cilvēki ir balsojuši par to.
Praktiskajā darbā tika mērīti iekšējie leņķi, kas nozīmē, ka tikai noskaidrot objekta vērsumu (šajā gadījumā- GPS punkts) nav līdzēts.
Pērle pievienota 2015. gada 25. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv
RSS