Sapropelis uzkrājies, kad ledājs izkusis un ledājkušanas ūdeņi uzkrājušies Bānūžu ezerā un kad ir bijusi liela fauna un flora.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Tika veikts urbums vienā no gravām tika veikts 153 m dziļš urbums, diemžēl tika pārtraukts, jo atdūrās pret akmeni.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 112 cilvēki ir balsojuši par to.
Kvartāras segas biezums
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 112 cilvēki ir balsojuši par to.
Ledājs, kūstot, spieda uz Vidzemes augstieni no visām pūsem, tā izveidojās sīko pauguru reljefs.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 158 cilvēki ir balsojuši par to.
Ja nesaiste ir 0, tad vajag ātri skriet uz poligonu un visu pārmērīt, jo ir 99% ticamība, ka viss izpildīts nepareizi.
Pērle pievienota 2015. gada 25. maijs un 6 cilvēki ir balsojuši par to.
Daudz atsegumus var novērot Gaujas Nacionālajā parkā, piemēram, devona atsegums.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 97 cilvēki ir balsojuši par to.
Ledus šajās reljefa formās izkusa pirmais, līdz ar to, dēļ šiem kušanas ūdeņu, pirmmasīvu nogāzēs sastopami arī glaciofluviālie nogulumi.
Pērle pievienota 2016. gada 2. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Šī teritorija ap Latvijas Universitātes lauka stacionāru savu reljefa pašreizējo "rokrakstu" ieguva tieši pēdējo 14 tūkst. gadu laikā un turpina to izkopt arī šodien.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
Limniskos nogulumus savukārt veido māls, kas daudzviet ir masīvs un blīvsm vet citur ir ļoti līdzīgs morēnai un satir akmntiņusm gan rupjakas smilts daļiņas, toties pilnīgi niecībga apjomā.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 123 cilvēki ir balsojuši par to.
Veicot radiolokācijas profila pēcapstrādes analīzi tika novērots interesants nogulumu sagulums aptuveni 90 m līdz 120 m attālumā no profila sākuma, šeit signāli profilā uzrāda tādu kā nogulumu slpīpslāņojumu, kā šāds nogulumu slpīpslāņojums varēja rasties ir tikai teorētiski skaidrojams, variants varētu būt tāds, ka šie glaciofluviālie nogulumi sākotnēji ir akumulējušies uz ledāja virsmas, kura malai kūstot nogulumi ir noslīdējuši gar tu esošo morēnu un tādējādi sakrituši slīpslāņojuma viedā, kāpēc tie glaciofluviālie nogulumi no 120 m līdz profila beigām nav šādi sakrituši varētu būt skaidrojams ar morēnas dziļuma attiecību, jo vietā kur glaciofluviālie nogulumi ir sakrituši morēna veido tādu kā ieleici, tādējādi glaciofluviālajiem nogulumiem ir bijusi brīva vieta kur sakrist.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
Protams, sapropelis varētu būt arī ezerā, taču nav zināms va tas tu tiešām ir un kādā daudumā.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 80 cilvēki ir balsojuši par to.
Pauguri kopumā atgādina viļņveida formas.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 141 cilvēki ir balsojuši par to.
Pēc iegūtā ziemeļu - dienvidu virziena var spriest, ka Vidzemes augstiene ir ledus mēle, kas atrodas starp diviem ledus lobiem.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 141 cilvēki ir balsojuši par to.
Kristāliskais pamatklintājs atsedzas tikai dažviet, visu pārējo pamatiežu daļu klāj biezs kvartāra nogulumu slānis.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Zelleskalna teritorijā atslodzes apgabali dominē pār piepūles apgabaliem.
Pērle pievienota 2016. gada 2. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.
Pēc kartes Ģeomorfoloģija 1981 500 k noteicu, ka man paugurs atrodas pirmmasīvā.
Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 114 cilvēki ir balsojuši par to.
Ievkalnes teritorijā tika atrastas arī kūdras vietas.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 205 cilvēki ir balsojuši par to.
Ievērojām Elsteres apledojuma laika nogulumus, ... Šos nogulumus varējām konstatēt diezgan lielā dziļumā veicot urbumu aptuveni 3 m.
Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 144 cilvēki ir balsojuši par to.
Holocēns - tekošais interglaciāls
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Kurzemes apledojums ir korelēts ar Saliana ledāju Ziemeļeiropā un bija līdzīgs Ugandi ledājam Igaunijā.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 146 cilvēki ir balsojuši par to.
Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv
RSS