Pērļu zvejnieka kolekcija

Sauja pērļu

#139   (0)   add comment

Pauguru virsotnēs lielākoties atsedzas ledājkušanas ūdeņu straumju nogulumi veidojot ķēmus.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#137   (0)   add comment

Nogulumu izplatība poligonā ir ļoti haotiska.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#141   (1)   add comment

Veicot 3 urbumus kēmu terases pakājē, varējām secināt ka vidējais urbumu dziļums ir 3 m un pēc radiolokācijas mērījumiem, maksimālais dziļums bija 10 m.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.

#41   (2)   add comment

Pēc reljefa var ļoti labi saskatīt, kā reljefs aug virzienā no Bānūžu ezera uz Lazdukalna pusi.

Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 154 cilvēki ir balsojuši par to.

#114   (0)   add comment

Glaciofluviālie nogulumi bieži tiek noguldīti ledāju kušanas ūdeņu virzienā, taču ne ledāju kustības virzienā, jo ūdeņu straumes var mest līkumus.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#83   (7)   add comment

Atsevišķu objektu relatīvais augstums poligona teritorijā sasniedz ievērojamu biezumu.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 175 cilvēki ir balsojuši par to.

#134   (11)   add comment

Ģeoloģiskās vides raksturojums: Stupēnkalna ainava ir lielisks, zaļu mežu, augstu koku un mitru purvu apvienojums, kas mijās ar viegli viļņotiem pauguriem, uz kuriem ganās govis un aug pienenes.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 11 cilvēki ir balsojuši par to.

#111   (3)   add comment

Veicot radiolokācijas profila pēcapstrādes analīzi tika novērots interesants nogulumu sagulums aptuveni 90 m līdz 120 m attālumā no profila sākuma, šeit signāli profilā uzrāda tādu kā nogulumu slpīpslāņojumu, kā šāds nogulumu slpīpslāņojums varēja rasties ir tikai teorētiski skaidrojams, variants varētu būt tāds, ka šie glaciofluviālie nogulumi sākotnēji ir akumulējušies uz ledāja virsmas, kura malai kūstot nogulumi ir noslīdējuši gar tu esošo morēnu un tādējādi sakrituši slīpslāņojuma viedā, kāpēc tie glaciofluviālie nogulumi no 120 m līdz profila beigām nav šādi sakrituši varētu būt skaidrojams ar morēnas dziļuma attiecību, jo vietā kur glaciofluviālie nogulumi ir sakrituši morēna veido tādu kā ieleici, tādējādi glaciofluviālajiem nogulumiem ir bijusi brīva vieta kur sakrist.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.

#108   (1)   add comment

Pie avota tika sasmaržots sērūdeņradis.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.

#117   (2)   add comment

Savukārt ezera ainavu transformē Stupēnu ezera applūšana.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

#102   (0)   add comment

Otrajā prakses dienā tika veikti trīs poligona malu mērījumi ar mērlentu, kas brigādes dalībniekiem izrādījās necerēti grūts uzdevums.

Pērle pievienota 2015. gada 25. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#105   (0)   add comment

Šie oļi ir atradušies ledāja malās un ir aizsviesti prom, vai arī ripināti savā sākotnējā novietojumā.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#95   (7)   add comment

Baltijas jūras augstuma koordinātu sistēma

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 169 cilvēki ir balsojuši par to.

#90   (7)   add comment

Elsreras apledojums

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 151 cilvēki ir balsojuši par to.

#67   (6)   add comment

Katrīnkalna teritorijā kvartāra segas biezums svārstās no 70 līdz 90 m virs jūras līmeņa.

Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 108 cilvēki ir balsojuši par to.

#17   (17)   add comment

Augstienes centrāldaļa ir perifērā zona.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 119 cilvēki ir balsojuši par to.

#143   (0)   add comment

Subkvartārajai virsmai ir būtiska nozīme ledus masu dinamikā leduslaikmetos. Piemēram, virsotnēs netiks uzkrāti glaciofluviālo nogulumi, jo tie tiks noskaloti "prom" - lejup no virsotnes.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#120   (0)   add comment

Glacigēnās reljefa formas ir tādas, kurās konstatēta morēna, jeb nešķirots materiāls, ko sašķūrējis ledājs.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

#85   (0)   add comment

Tirzas un Kujas augstienes

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 140 cilvēki ir balsojuši par to.

#115   (-1)   add comment

Kontinentālais apledojums spēcīgi ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un to veidojošos nogulumus.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.

Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv

Lodesmuiža, 2017. RSS RSS