Pērļu zvejnieka kolekcija

Sauja pērļu

#140   (1)   add comment

Augstienes pauguri saduras ar ledus meliem, kur varēja uzkrāties morēnas materiāls.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.

#14   (8)   add comment

DDA no Lībiešiem atrodas laukakmeņu krāvumi. Tie galvenokārt sastāv no dažādiem granātiem, gneisiem un migmatītiem. Tos var izmantot gan tēlniecībā, gan arī vietējām vajadzībām.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 128 cilvēki ir balsojuši par to.

#77   (-4)   add comment

Toties vismazāk sastopamie nogulu Vidzemes augstienē ir Baltijas ledus ezera nogulumi,...

Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 110 cilvēki ir balsojuši par to.

#112   (1)   add comment

Kopā tika konstatēti 3 pazemes strauti uz Gauju.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.

#122   (0)   add comment

Kēmu terases veidojas, samazinoties ūdens līmenim sprostezerā, tam veidojot straumes, kas nes dažādus materiālus, kas vēlāk nogulsnējas virs morēnas, tādēļ veidojas raksturīgā kāpņveida forma.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#138   (2)   add comment

Kristāliskais pamatklintājs atsedzas tikai dažviet, visu pārējo pamatiežu daļu klāj biezs kvartāra nogulumu slānis.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

#97   (14)   add comment

Pēc ģeoloģiskās kartes konstatēju, ka poligons ietilpst augšdevona frānas stāvā.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 170 cilvēki ir balsojuši par to.

#75   (-7)   add comment

Kūstot apraktajiem ledus blāķiem veidojās sapropelis - Atlantiskajā laikā.

Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 113 cilvēki ir balsojuši par to.

#106   (1)   add comment

Vidzemes augstiene ir denudācijas plato

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.

#25   (16)   add comment

Vidzemes augstiene ir izvietojusies Latvijas ZA daļā.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 136 cilvēki ir balsojuši par to.

#83   (6)   add comment

Atsevišķu objektu relatīvais augstums poligona teritorijā sasniedz ievērojamu biezumu.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 174 cilvēki ir balsojuši par to.

#53   (-1)   add comment

Vidzemes augstienes pamatiežu reljefs veido mūsdienu reljefa lielformas - augstienes un zemienes.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 81 cilvēki ir balsojuši par to.

#131   (1)   add comment

Zelleskalna teritorijā atslodzes apgabali dominē pār piepūles apgabaliem.

Pērle pievienota 2016. gada 2. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.

#49   (-3)   add comment

Raksturojot morēnas plātņainību un slāniskumu, ir jāsecina, ka morēnas slānis ir biezāks pauguru un hipsometriski augstāko vietu virsotnēs, bet zemāks slāni (morēnas) būs nogāzēs, kur pie mitrāju un zāļu purvu ir raksturīgi fluviālie procesi.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 69 cilvēki ir balsojuši par to.

#33   (6)   add comment

Glaciolimniskie un glaciotektoniskie nogulumi poligona teritorijā netika novēroti.

Pērle pievienota 2009. gada 10. jūnijs un 136 cilvēki ir balsojuši par to.

#127   (3)   add comment

Visplašāk no visiem nogulumiem sastopami morēnas nogulumi, kas veido terases formas un izcilus paugurus. Nākamie sastopamākie teritorijā ir glaciofluviālie nogulumi, kas veido smilšmāla un smilts reljefa formas.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.

#56   (-9)   add comment

Dažās vietās izdevās ieraudzīt arī laukakmens krājumus.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 87 cilvēki ir balsojuši par to.

#44   (16)   add comment

Arī izmantojot, Latvijas lielāko resursu koksni - izcērtot mežus lielās platībās, rodas tuksneši...

Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 196 cilvēki ir balsojuši par to.

#46   (1)   add comment

Vidzemes augstiene ietilpst augšdevona frānas stāvā.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 57 cilvēki ir balsojuši par to.

#111   (3)   add comment

Veicot radiolokācijas profila pēcapstrādes analīzi tika novērots interesants nogulumu sagulums aptuveni 90 m līdz 120 m attālumā no profila sākuma, šeit signāli profilā uzrāda tādu kā nogulumu slpīpslāņojumu, kā šāds nogulumu slpīpslāņojums varēja rasties ir tikai teorētiski skaidrojams, variants varētu būt tāds, ka šie glaciofluviālie nogulumi sākotnēji ir akumulējušies uz ledāja virsmas, kura malai kūstot nogulumi ir noslīdējuši gar tu esošo morēnu un tādējādi sakrituši slīpslāņojuma viedā, kāpēc tie glaciofluviālie nogulumi no 120 m līdz profila beigām nav šādi sakrituši varētu būt skaidrojams ar morēnas dziļuma attiecību, jo vietā kur glaciofluviālie nogulumi ir sakrituši morēna veido tādu kā ieleici, tādējādi glaciofluviālajiem nogulumiem ir bijusi brīva vieta kur sakrist.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.

Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv

Lodesmuiža, 2017. RSS RSS