Pērļu zvejnieka kolekcija

Sauja pērļu

#39   (2)   add comment

Tā kā Vidzemes augstiene ir saposmota, tai raksturīgi dažādi nogulumi, un, tā kā tie vēl joprojām attīstās, tie ietekmē teritorijas reljefu.

Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 168 cilvēki ir balsojuši par to.

#60   (23)   add comment

Brežģa kalna poligona teritorija ir piemērota tūristiem, kas spēj novērtēt ainavu.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 457 cilvēki ir balsojuši par to.

#142   (0)   add comment

Šajā virzienā mijas gravielejas ar morānpauguriem.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#48   (4)   add comment

Pie holocēna reljefa formām var pieskaitīt atmežoto teritoriju.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 72 cilvēki ir balsojuši par to.

#4   (4)   add comment

Lielpauguros ir novērojamas vairākas vecupes

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 128 cilvēki ir balsojuši par to.

#99   (20)   add comment

Darba gaitā tika radīta hologēna procesu karte

Pērle pievienota 2013. gada 23. maijs un 242 cilvēki ir balsojuši par to.

#118   (2)   add comment

Stupēnkalna poligona teritorijā neatrodas lielas zemnieku saimniecības, kuru dēļ būtu nepieciešams ierobežot to saimniecisko darbību.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

#134   (11)   add comment

Ģeoloģiskās vides raksturojums: Stupēnkalna ainava ir lielisks, zaļu mežu, augstu koku un mitru purvu apvienojums, kas mijās ar viegli viļņotiem pauguriem, uz kuriem ganās govis un aug pienenes.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 11 cilvēki ir balsojuši par to.

#61   (-1)   add comment

Veicot teritorijas zondēšanas darbus, tika konstatēts, ka lielākā daļa teritorijas satur nogulumus, kas ir izmantojami tikai saimnieciskām vajadzībām.

Pērle pievienota 2010. gada 21. maijs un 115 cilvēki ir balsojuši par to.

#76   (4)   add comment

Dotajā teritorijā konstatētās purva teritorijas iespējams veidojušās cilvēku darbības ietekmē, meliorācijas grāva izveidošanās dēļ. Dotajā brīdī, purva paplašināšanos veicina mežu izciršana, veidojot iebraucamo ceļu smagajai tehnikai.

Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 120 cilvēki ir balsojuši par to.

#92   (4)   add comment

Subkvartāra ieži ir labi redzami mūsdienu reljefā.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 194 cilvēki ir balsojuši par to.

#31   (8)   add comment

Taurenes karjerā veiktie mērījumi rāda, ka ledājs virzījies Z-D virzienā, kā rezultātā nogulsnējās glaciofluviālie nogulumi - smilts, aleirītiska smilts.

Pērle pievienota 2008. gada 17. jūnijs un 118 cilvēki ir balsojuši par to.

#80   (13)   add comment

[Par Vidzemes augstieni] ...bet krasta zonās dominē nogulumu uzkrāšanās, tam raksturīga nēriju un lagūnu veidošanās, kā arī jūras ūdens strauja sāļuma palielināšanās.

Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 221 cilvēki ir balsojuši par to.

#114   (0)   add comment

Glaciofluviālie nogulumi bieži tiek noguldīti ledāju kušanas ūdeņu virzienā, taču ne ledāju kustības virzienā, jo ūdeņu straumes var mest līkumus.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#122   (0)   add comment

Kēmu terases veidojas, samazinoties ūdens līmenim sprostezerā, tam veidojot straumes, kas nes dažādus materiālus, kas vēlāk nogulsnējas virs morēnas, tādēļ veidojas raksturīgā kāpņveida forma.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#36   (9)   add comment

Kvartāra nogulumus Vidzemes augstienē veido materiāls, ko ledājs ir akumulējis savā ceļā, atkāpjoties uz ziemeļiem.

Pērle pievienota 2009. gada 10. jūnijs un 157 cilvēki ir balsojuši par to.

#136   (0)   add comment

Pēc lielās ledus masas izkušanas rodas liels ūdens daudzums, kas noved pie gravu veidojumuiem un hidrogrāfiskā tīkla izveides.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#89   (4)   add comment

Kurzemes apledojums ir korelēts ar Saliana ledāju Ziemeļeiropā un bija līdzīgs Ugandi ledājam Igaunijā.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 146 cilvēki ir balsojuši par to.

#138   (2)   add comment

Kristāliskais pamatklintājs atsedzas tikai dažviet, visu pārējo pamatiežu daļu klāj biezs kvartāra nogulumu slānis.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

#145   (13)   add comment

Brīžiem bija iespējams novērot pārsteidzošas metodes mērījumu iegūšanā no pasniedzējiem, kas lika domāt, ka arī mēs teodolītu varētu uzlikt uz punkta minūtes laikā. Realitātē gan atšķīrās un tas lika domāt - varbūt kādreiz, varbūt citā paralēlajā visumā.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 13 cilvēki ir balsojuši par to.

Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv

Lodesmuiža, 2017. RSS RSS