Lauka kursa atskaitē tiek atspoguļots vispārīgs Vidzemes augstienes atspoguļojums.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 113 cilvēki ir balsojuši par to.
Manuprāt, šos derīgos izrakteņus nav vērts iegūt lielā daudzumā, jo to izplatības areāls ir relatīvi neliels un piekļūšana pie tiem arī ir apgrūtinoša, velti iztērēts laiks un līdzekļi.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 4 cilvēki ir balsojuši par to.
Šī teritorija ap Latvijas Universitātes lauka stacionāru savu reljefa pašreizējo "rokrakstu" ieguva tieši pēdējo 14 tūkst. gadu laikā un turpina to izkopt arī šodien.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
Zelleskalna teritorijā atslodzes apgabali dominē pār piepūles apgabaliem.
Pērle pievienota 2016. gada 2. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.
Otrajā prakses dienā tika veikti trīs poligona malu mērījumi ar mērlentu, kas brigādes dalībniekiem izrādījās necerēti grūts uzdevums.
Pērle pievienota 2015. gada 25. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Dotajā teritorijā konstatētās purva teritorijas iespējams veidojušās cilvēku darbības ietekmē, meliorācijas grāva izveidošanās dēļ. Dotajā brīdī, purva paplašināšanos veicina mežu izciršana, veidojot iebraucamo ceļu smagajai tehnikai.
Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 121 cilvēki ir balsojuši par to.
Kristāliskais pamatklintājs atsedzas tikai dažviet, visu pārējo pamatiežu daļu klāj biezs kvartāra nogulumu slānis.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Dažādi iežu slāņi sagulēja perpendikulāri viens otram, kas liecina par horizontāli vienmērīgu izvietojumu un savstarpējo sagulumu.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 63 cilvēki ir balsojuši par to.
Sapropelis uzkrājies, kad ledājs izkusis un ledājkušanas ūdeņi uzkrājušies Bānūžu ezerā un kad ir bijusi liela fauna un flora.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Veicot radiolokācijas profila pēcapstrādes analīzi tika novērots interesants nogulumu sagulums aptuveni 90 m līdz 120 m attālumā no profila sākuma, šeit signāli profilā uzrāda tādu kā nogulumu slpīpslāņojumu, kā šāds nogulumu slpīpslāņojums varēja rasties ir tikai teorētiski skaidrojams, variants varētu būt tāds, ka šie glaciofluviālie nogulumi sākotnēji ir akumulējušies uz ledāja virsmas, kura malai kūstot nogulumi ir noslīdējuši gar tu esošo morēnu un tādējādi sakrituši slīpslāņojuma viedā, kāpēc tie glaciofluviālie nogulumi no 120 m līdz profila beigām nav šādi sakrituši varētu būt skaidrojams ar morēnas dziļuma attiecību, jo vietā kur glaciofluviālie nogulumi ir sakrituši morēna veido tādu kā ieleici, tādējādi glaciofluviālajiem nogulumiem ir bijusi brīva vieta kur sakrist.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
Visplašāk no visiem nogulumiem sastopami morēnas nogulumi, kas veido terases formas un izcilus paugurus. Nākamie sastopamākie teritorijā ir glaciofluviālie nogulumi, kas veido smilšmāla un smilts reljefa formas.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.
Nogulumu biezums virs Gaiziņkalna sasniedz 141,5 m.
Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 183 cilvēki ir balsojuši par to.
Augstienē ir divas zonas - dominē orientētais pauguru reljefs, kas apliec augstieni.
Pērle pievienota 2008. gada 17. jūnijs un 143 cilvēki ir balsojuši par to.
Paugura piekājē morēna pāriet kēmā.
Lai interpretētu radiolokācijas profilu, ir svarīgi saprast, ko tu redzi. Dotajā teritorijā ir zināms, kur atrodas kūdras iegulas vietas un zinot to, pat nepieredzējušam un neizglītotam cilvēkam šajā sfērā ir redzamas šīs slāņu atšķirības.
Augstienes kvartāra segas pamatu veido glaciofluviālie nogulumi, kas uzkrājās uzvirzoties pēdējam ledājam.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 149 cilvēki ir balsojuši par to.
Gruntsūdeņa līmeņa izmaiņas var atstāt iespaidu arī uz reljefu, jo vieta, kurā būtu jābūt ūdenim, paliek tukša, tālab tur var iegrūt augšējie iežu slāņi.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 113 cilvēki ir balsojuši par to.
Ģeoloģiskās vides raksturojums: Stupēnkalna ainava ir lielisks, zaļu mežu, augstu koku un mitru purvu apvienojums, kas mijās ar viegli viļņotiem pauguriem, uz kuriem ganās govis un aug pienenes.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 11 cilvēki ir balsojuši par to.
Elsreras apledojums
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 151 cilvēki ir balsojuši par to.
Veicot teritorijas zondēšanas darbus, tika konstatēts, ka lielākā daļa teritorijas satur nogulumus, kas ir izmantojami tikai saimnieciskām vajadzībām.
Pērle pievienota 2010. gada 21. maijs un 115 cilvēki ir balsojuši par to.
Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv
RSS