Pērļu zvejnieka kolekcija

Sauja pērļu

#38   (36)   add comment

Tirzas un Kujas augstienes apvidū...

Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 422 cilvēki ir balsojuši par to.

#78   (1)   add comment

Augstienē ir izveidojušies pieci platopauguri, ... bet ceturtais un piektais atrodas blakus augstienes D daļā.

Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 109 cilvēki ir balsojuši par to.

#16   (2)   add comment

Tā kā atradnē nav pietiekami liels aleirīta apjoms, to izmanto tikai vietējām vajadzībām.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 180 cilvēki ir balsojuši par to.

#84   (3)   add comment

Pēc iegūtā ziemeļu - dienvidu virziena var spriest, ka Vidzemes augstiene ir ledus mēle, kas atrodas starp diviem ledus lobiem.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 141 cilvēki ir balsojuši par to.

#26   (16)   add comment

Omozones līdzenums

Pērle pievienota 2008. gada 17. jūnijs un 162 cilvēki ir balsojuši par to.

#65   (-1)   add comment

Daudz atsegumus var novērot Gaujas Nacionālajā parkā, piemēram, devona atsegums.

Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 97 cilvēki ir balsojuši par to.

#134   (11)   add comment

Ģeoloģiskās vides raksturojums: Stupēnkalna ainava ir lielisks, zaļu mežu, augstu koku un mitru purvu apvienojums, kas mijās ar viegli viļņotiem pauguriem, uz kuriem ganās govis un aug pienenes.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 11 cilvēki ir balsojuši par to.

#22   (4)   add comment

Tie ir sastopamie Gaujas labajā palienē.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 102 cilvēki ir balsojuši par to.

#113   (-2)   add comment

Ieplaku pārpurvošanās izskaidrojama ar pazemināto reljefu, kurā uzkrājas notekūdeņi no augstākām vietām.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

#49   (-3)   add comment

Raksturojot morēnas plātņainību un slāniskumu, ir jāsecina, ka morēnas slānis ir biezāks pauguru un hipsometriski augstāko vietu virsotnēs, bet zemāks slāni (morēnas) būs nogāzēs, kur pie mitrāju un zāļu purvu ir raksturīgi fluviālie procesi.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 69 cilvēki ir balsojuši par to.

#14   (8)   add comment

DDA no Lībiešiem atrodas laukakmeņu krāvumi. Tie galvenokārt sastāv no dažādiem granātiem, gneisiem un migmatītiem. Tos var izmantot gan tēlniecībā, gan arī vietējām vajadzībām.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 128 cilvēki ir balsojuši par to.

#125   (5)   add comment

Lai interpretētu radiolokācijas profilu, ir svarīgi saprast, ko tu redzi. Dotajā teritorijā ir zināms, kur atrodas kūdras iegulas vietas un zinot to, pat nepieredzējušam un neizglītotam cilvēkam šajā sfērā ir redzamas šīs slāņu atšķirības.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.

#117   (2)   add comment

Savukārt ezera ainavu transformē Stupēnu ezera applūšana.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

#127   (3)   add comment

Visplašāk no visiem nogulumiem sastopami morēnas nogulumi, kas veido terases formas un izcilus paugurus. Nākamie sastopamākie teritorijā ir glaciofluviālie nogulumi, kas veido smilšmāla un smilts reljefa formas.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.

#42   (92)   add comment

Smagākā lauku prakses atziņa: apmaldīties mežā ar GPS un karti var arī ģeogrāfs.

Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 502 cilvēki ir balsojuši par to.

#105   (0)   add comment

Šie oļi ir atradušies ledāja malās un ir aizsviesti prom, vai arī ripināti savā sākotnējā novietojumā.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#87   (0)   add comment

Ledāja masas kustība pašā ledājā ir ļoti haotiska.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 160 cilvēki ir balsojuši par to.

#71   (9)   add comment

Limniskos nogulumus savukārt veido māls, kas daudzviet ir masīvs un blīvsm vet citur ir ļoti līdzīgs morēnai un satir akmntiņusm gan rupjakas smilts daļiņas, toties pilnīgi niecībga apjomā.

Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 123 cilvēki ir balsojuši par to.

#57   (-3)   add comment

Pīkaņkalna poligona teritorijā, kura pieder pie denudācijas plato pauguriem, ...

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 61 cilvēki ir balsojuši par to.

#51   (0)   add comment

Leduslaikmeta beigās teritorijas pazeminājumus klājošās ledus mēles izkusa un aizpildīja starppauguru ieplakas un subglaciālās iegultnes.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 84 cilvēki ir balsojuši par to.

Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv

Lodesmuiža, 2017. RSS RSS