Pērļu zvejnieka kolekcija

Sauja pērļu

#56   (-9)   add comment

Dažās vietās izdevās ieraudzīt arī laukakmens krājumus.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 87 cilvēki ir balsojuši par to.

#142   (0)   add comment

Šajā virzienā mijas gravielejas ar morānpauguriem.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#7   (33)   add comment

Augstienes centrālā daļa ietilpst perifālajā daļā.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 395 cilvēki ir balsojuši par to.

#73   (-2)   add comment

Tikai vienai no trīm virspāļu terasēm ir atbilstoša virspāļu terase prētējā krastā.

Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 114 cilvēki ir balsojuši par to.

#51   (0)   add comment

Leduslaikmeta beigās teritorijas pazeminājumus klājošās ledus mēles izkusa un aizpildīja starppauguru ieplakas un subglaciālās iegultnes.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 84 cilvēki ir balsojuši par to.

#115   (-1)   add comment

Kontinentālais apledojums spēcīgi ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un to veidojošos nogulumus.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.

#122   (0)   add comment

Kēmu terases veidojas, samazinoties ūdens līmenim sprostezerā, tam veidojot straumes, kas nes dažādus materiālus, kas vēlāk nogulsnējas virs morēnas, tādēļ veidojas raksturīgā kāpņveida forma.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#32   (30)   add comment

Ledusezeri Vidzemes augstienē veidojās augšējā triasa vidusposmā pirms 16000 - 17000 gadu.

Pērle pievienota 2009. gada 10. jūnijs un 1226 cilvēki ir balsojuši par to.

#89   (4)   add comment

Kurzemes apledojums ir korelēts ar Saliana ledāju Ziemeļeiropā un bija līdzīgs Ugandi ledājam Igaunijā.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 146 cilvēki ir balsojuši par to.

#109   (3)   add comment

... kā arī nodrošināja grupas dalībnieku nokļuvi poligonā, izmantojot savu 1986. gadā ražoto Audi 80, kas brīnumainā kārtā spēja izturēt bedrainos zemes ceļus.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.

#52   (-4)   add comment

Protams, sapropelis varētu būt arī ezerā, taču nav zināms va tas tu tiešām ir un kādā daudumā.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 80 cilvēki ir balsojuši par to.

#96   (1)   add comment

Krasta gultnes erozija ar terases noskalošanos dziļumeroziju.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 171 cilvēki ir balsojuši par to.

#57   (-3)   add comment

Pīkaņkalna poligona teritorijā, kura pieder pie denudācijas plato pauguriem, ...

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 61 cilvēki ir balsojuši par to.

#84   (3)   add comment

Pēc iegūtā ziemeļu - dienvidu virziena var spriest, ka Vidzemes augstiene ir ledus mēle, kas atrodas starp diviem ledus lobiem.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 141 cilvēki ir balsojuši par to.

#54   (1)   add comment

Zvonci, plato virsmas mālpauguri, ir aptuveni tādā pašā augstumā kā primmasīvi, piemēram, Gaiziņkalns, kas ir augstākais kals Latvijā.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 55 cilvēki ir balsojuši par to.

#97   (14)   add comment

Pēc ģeoloģiskās kartes konstatēju, ka poligons ietilpst augšdevona frānas stāvā.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 170 cilvēki ir balsojuši par to.

#41   (2)   add comment

Pēc reljefa var ļoti labi saskatīt, kā reljefs aug virzienā no Bānūžu ezera uz Lazdukalna pusi.

Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 154 cilvēki ir balsojuši par to.

#29   (17)   add comment

Tas norāda, ka tas ir samērā sekls, bet, iespējams, ar nevienmērīgu grunti.

Pērle pievienota 2008. gada 17. jūnijs un 259 cilvēki ir balsojuši par to.

#6   (5)   add comment

Gruntsūdeņa līmeņa izmaiņas var atstāt iespaidu arī uz reljefu, jo vieta, kurā būtu jābūt ūdenim, paliek tukša, tālab tur var iegrūt augšējie iežu slāņi.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 113 cilvēki ir balsojuši par to.

#138   (2)   add comment

Kristāliskais pamatklintājs atsedzas tikai dažviet, visu pārējo pamatiežu daļu klāj biezs kvartāra nogulumu slānis.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv

Lodesmuiža, 2017. RSS RSS