Pauguru virsotnēs lielākoties atsedzas ledājkušanas ūdeņu straumju nogulumi veidojot ķēmus.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Nogulumu izplatība poligonā ir ļoti haotiska.
Veicot 3 urbumus kēmu terases pakājē, varējām secināt ka vidējais urbumu dziļums ir 3 m un pēc radiolokācijas mērījumiem, maksimālais dziļums bija 10 m.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.
Pēc reljefa var ļoti labi saskatīt, kā reljefs aug virzienā no Bānūžu ezera uz Lazdukalna pusi.
Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 154 cilvēki ir balsojuši par to.
Glaciofluviālie nogulumi bieži tiek noguldīti ledāju kušanas ūdeņu virzienā, taču ne ledāju kustības virzienā, jo ūdeņu straumes var mest līkumus.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Atsevišķu objektu relatīvais augstums poligona teritorijā sasniedz ievērojamu biezumu.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 175 cilvēki ir balsojuši par to.
Ģeoloģiskās vides raksturojums: Stupēnkalna ainava ir lielisks, zaļu mežu, augstu koku un mitru purvu apvienojums, kas mijās ar viegli viļņotiem pauguriem, uz kuriem ganās govis un aug pienenes.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 11 cilvēki ir balsojuši par to.
Veicot radiolokācijas profila pēcapstrādes analīzi tika novērots interesants nogulumu sagulums aptuveni 90 m līdz 120 m attālumā no profila sākuma, šeit signāli profilā uzrāda tādu kā nogulumu slpīpslāņojumu, kā šāds nogulumu slpīpslāņojums varēja rasties ir tikai teorētiski skaidrojams, variants varētu būt tāds, ka šie glaciofluviālie nogulumi sākotnēji ir akumulējušies uz ledāja virsmas, kura malai kūstot nogulumi ir noslīdējuši gar tu esošo morēnu un tādējādi sakrituši slīpslāņojuma viedā, kāpēc tie glaciofluviālie nogulumi no 120 m līdz profila beigām nav šādi sakrituši varētu būt skaidrojams ar morēnas dziļuma attiecību, jo vietā kur glaciofluviālie nogulumi ir sakrituši morēna veido tādu kā ieleici, tādējādi glaciofluviālajiem nogulumiem ir bijusi brīva vieta kur sakrist.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
Pie avota tika sasmaržots sērūdeņradis.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.
Savukārt ezera ainavu transformē Stupēnu ezera applūšana.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Otrajā prakses dienā tika veikti trīs poligona malu mērījumi ar mērlentu, kas brigādes dalībniekiem izrādījās necerēti grūts uzdevums.
Pērle pievienota 2015. gada 25. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Šie oļi ir atradušies ledāja malās un ir aizsviesti prom, vai arī ripināti savā sākotnējā novietojumā.
Baltijas jūras augstuma koordinātu sistēma
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 169 cilvēki ir balsojuši par to.
Elsreras apledojums
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 151 cilvēki ir balsojuši par to.
Katrīnkalna teritorijā kvartāra segas biezums svārstās no 70 līdz 90 m virs jūras līmeņa.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 108 cilvēki ir balsojuši par to.
Augstienes centrāldaļa ir perifērā zona.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 119 cilvēki ir balsojuši par to.
Subkvartārajai virsmai ir būtiska nozīme ledus masu dinamikā leduslaikmetos. Piemēram, virsotnēs netiks uzkrāti glaciofluviālo nogulumi, jo tie tiks noskaloti "prom" - lejup no virsotnes.
Glacigēnās reljefa formas ir tādas, kurās konstatēta morēna, jeb nešķirots materiāls, ko sašķūrējis ledājs.
Tirzas un Kujas augstienes
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 140 cilvēki ir balsojuši par to.
Kontinentālais apledojums spēcīgi ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un to veidojošos nogulumus.
Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv
RSS