Pērļu zvejnieka kolekcija

Sauja pērļu

#63   (-1)   add comment

Lauka kursa atskaitē tiek atspoguļots vispārīgs Vidzemes augstienes atspoguļojums.

Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 113 cilvēki ir balsojuši par to.

#120   (0)   add comment

Glacigēnās reljefa formas ir tādas, kurās konstatēta morēna, jeb nešķirots materiāls, ko sašķūrējis ledājs.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

#136   (0)   add comment

Pēc lielās ledus masas izkušanas rodas liels ūdens daudzums, kas noved pie gravu veidojumuiem un hidrogrāfiskā tīkla izveides.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#49   (-3)   add comment

Raksturojot morēnas plātņainību un slāniskumu, ir jāsecina, ka morēnas slānis ir biezāks pauguru un hipsometriski augstāko vietu virsotnēs, bet zemāks slāni (morēnas) būs nogāzēs, kur pie mitrāju un zāļu purvu ir raksturīgi fluviālie procesi.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 69 cilvēki ir balsojuši par to.

#123   (7)   add comment

Tas saistīts ar kapu pildāmo funkciju prasībām pret nogulumu materiālajām īpašībām.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 7 cilvēki ir balsojuši par to.

#77   (-4)   add comment

Toties vismazāk sastopamie nogulu Vidzemes augstienē ir Baltijas ledus ezera nogulumi,...

Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 110 cilvēki ir balsojuši par to.

#87   (0)   add comment

Ledāja masas kustība pašā ledājā ir ļoti haotiska.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 160 cilvēki ir balsojuši par to.

#25   (16)   add comment

Vidzemes augstiene ir izvietojusies Latvijas ZA daļā.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 136 cilvēki ir balsojuši par to.

#86   (3)   add comment

Augstienes kvartāra segas pamatu veido glaciofluviālie nogulumi, kas uzkrājās uzvirzoties pēdējam ledājam.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 149 cilvēki ir balsojuši par to.

#84   (3)   add comment

Pēc iegūtā ziemeļu - dienvidu virziena var spriest, ka Vidzemes augstiene ir ledus mēle, kas atrodas starp diviem ledus lobiem.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 141 cilvēki ir balsojuši par to.

#106   (1)   add comment

Vidzemes augstiene ir denudācijas plato

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.

#91   (0)   add comment

Novērtētais iegulu apjoms ir 175 tūkstoši kvadrātmetri.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 144 cilvēki ir balsojuši par to.

#70   (5)   add comment

Poroluviāli nofulumi

Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 117 cilvēki ir balsojuši par to.

#129   (1)   add comment

Paugura piekājē morēna pāriet kēmā.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.

#4   (4)   add comment

Lielpauguros ir novērojamas vairākas vecupes

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 128 cilvēki ir balsojuši par to.

#8   (33)   add comment

Kurzemes apledojuma nogulumi pamatā aizpilda gravas...

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 423 cilvēki ir balsojuši par to.

#3   (7)   add comment

... paugura cilmiezi veido morēna.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 161 cilvēki ir balsojuši par to.

#138   (2)   add comment

Kristāliskais pamatklintājs atsedzas tikai dažviet, visu pārējo pamatiežu daļu klāj biezs kvartāra nogulumu slānis.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

#88   (2)   add comment

Kā vienu no parādībām, kas nebija vērojama poligonā var minēt karsta procesus.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 162 cilvēki ir balsojuši par to.

#54   (1)   add comment

Zvonci, plato virsmas mālpauguri, ir aptuveni tādā pašā augstumā kā primmasīvi, piemēram, Gaiziņkalns, kas ir augstākais kals Latvijā.

Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 55 cilvēki ir balsojuši par to.

Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv

Lodesmuiža, 2017. RSS RSS