Pērļu zvejnieka kolekcija

Sauja pērļu

#14   (8)   add comment

DDA no Lībiešiem atrodas laukakmeņu krāvumi. Tie galvenokārt sastāv no dažādiem granātiem, gneisiem un migmatītiem. Tos var izmantot gan tēlniecībā, gan arī vietējām vajadzībām.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 128 cilvēki ir balsojuši par to.

#100   (2)   add comment

Kompass uztver magnētisko azimutu, ļaujot tā lietotājam noskaidrot objekta atrašanās vietu, ko vēl vairāk uzlabo mežinieku busolē iestrādātais vizieris.

Pērle pievienota 2015. gada 25. maijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.

#13   (8)   add comment

Upe tek subglaciālajā iegultnē un pateicoties hipsometriski zemākajam novietojumam upe savāc visus apkārtnes ūdeņus.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 90 cilvēki ir balsojuši par to.

#6   (5)   add comment

Gruntsūdeņa līmeņa izmaiņas var atstāt iespaidu arī uz reljefu, jo vieta, kurā būtu jābūt ūdenim, paliek tukša, tālab tur var iegrūt augšējie iežu slāņi.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 113 cilvēki ir balsojuši par to.

#12   (7)   add comment

Ievkalnes teritorijā tika atrastas arī kūdras vietas.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 205 cilvēki ir balsojuši par to.

#143   (0)   add comment

Subkvartārajai virsmai ir būtiska nozīme ledus masu dinamikā leduslaikmetos. Piemēram, virsotnēs netiks uzkrāti glaciofluviālo nogulumi, jo tie tiks noskaloti "prom" - lejup no virsotnes.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#22   (4)   add comment

Tie ir sastopamie Gaujas labajā palienē.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 102 cilvēki ir balsojuši par to.

#132   (1)   add comment

Ģeomorfoloģijā pamatieži ir zemkvartāra nogulumi.

Pērle pievienota 2016. gada 2. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.

#11   (-2)   add comment

Pleistocēns jeb Lielais leduslaikmets dažādās Zemes vietās sākās dažādā laikā.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 128 cilvēki ir balsojuši par to.

#96   (1)   add comment

Krasta gultnes erozija ar terases noskalošanos dziļumeroziju.

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 171 cilvēki ir balsojuši par to.

#19   (43)   add comment

... tad latu mēs sadalījām desmit vienādās daļās un iebāzām attiecīgajā vietā.

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 649 cilvēki ir balsojuši par to.

#64   (5)   add comment

Latvijā neviena augstiene pēc sava absolūtā augstuma nesasniedz klanu augstumus.

Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 105 cilvēki ir balsojuši par to.

#119   (3)   add comment

Oļu garenasu mērījumiem tika izrakts šurfs vietā, kur iepriekš bija izrakta bedre, visticamāk, grants ieguvei saimnieciskiem nolūkiem.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.

#71   (9)   add comment

Limniskos nogulumus savukārt veido māls, kas daudzviet ir masīvs un blīvsm vet citur ir ļoti līdzīgs morēnai un satir akmntiņusm gan rupjakas smilts daļiņas, toties pilnīgi niecībga apjomā.

Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 123 cilvēki ir balsojuši par to.

#8   (32)   add comment

Kurzemes apledojuma nogulumi pamatā aizpilda gravas...

Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 424 cilvēki ir balsojuši par to.

#44   (16)   add comment

Arī izmantojot, Latvijas lielāko resursu koksni - izcērtot mežus lielās platībās, rodas tuksneši...

Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 196 cilvēki ir balsojuši par to.

#95   (7)   add comment

Baltijas jūras augstuma koordinātu sistēma

Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 169 cilvēki ir balsojuši par to.

#31   (8)   add comment

Taurenes karjerā veiktie mērījumi rāda, ka ledājs virzījies Z-D virzienā, kā rezultātā nogulsnējās glaciofluviālie nogulumi - smilts, aleirītiska smilts.

Pērle pievienota 2008. gada 17. jūnijs un 118 cilvēki ir balsojuši par to.

#139   (0)   add comment

Pauguru virsotnēs lielākoties atsedzas ledājkušanas ūdeņu straumju nogulumi veidojot ķēmus.

Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.

#126   (0)   add comment

Vidzemes augstiene veidojusies augšdevonā, frānas stāvā.

Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 4 cilvēki ir balsojuši par to.

Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv

Lodesmuiža, 2017. RSS RSS