Morēnas nogulumu oļu linearitāte ir viens no ledāja kušanas ūdeņu straumju un ledāju plūsmu vai spiediena rādītājiem.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 276 cilvēki ir balsojuši par to.
Tikai vienai no trīm virspāļu terasēm ir atbilstoša virspāļu terase prētējā krastā.
Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 114 cilvēki ir balsojuši par to.
Subkvartārās virsmas hipsometriskās kartes un dati būtībā sniedz ieskatu par to, cik bieza ir pirmskvartāra iežu nogulumu sega.
Pērle pievienota 2009. gada 10. jūnijs un 166 cilvēki ir balsojuši par to.
Veicot radiolokācijas profila pēcapstrādes analīzi tika novērots interesants nogulumu sagulums aptuveni 90 m līdz 120 m attālumā no profila sākuma, šeit signāli profilā uzrāda tādu kā nogulumu slpīpslāņojumu, kā šāds nogulumu slpīpslāņojums varēja rasties ir tikai teorētiski skaidrojams, variants varētu būt tāds, ka šie glaciofluviālie nogulumi sākotnēji ir akumulējušies uz ledāja virsmas, kura malai kūstot nogulumi ir noslīdējuši gar tu esošo morēnu un tādējādi sakrituši slīpslāņojuma viedā, kāpēc tie glaciofluviālie nogulumi no 120 m līdz profila beigām nav šādi sakrituši varētu būt skaidrojams ar morēnas dziļuma attiecību, jo vietā kur glaciofluviālie nogulumi ir sakrituši morēna veido tādu kā ieleici, tādējādi glaciofluviālajiem nogulumiem ir bijusi brīva vieta kur sakrist.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
Raksturojot morēnas plātņainību un slāniskumu, ir jāsecina, ka morēnas slānis ir biezāks pauguru un hipsometriski augstāko vietu virsotnēs, bet zemāks slāni (morēnas) būs nogāzēs, kur pie mitrāju un zāļu purvu ir raksturīgi fluviālie procesi.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 69 cilvēki ir balsojuši par to.
Nogulumu izplatība poligonā ir ļoti haotiska.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Brīžiem bija iespējams novērot pārsteidzošas metodes mērījumu iegūšanā no pasniedzējiem, kas lika domāt, ka arī mēs teodolītu varētu uzlikt uz punkta minūtes laikā. Realitātē gan atšķīrās un tas lika domāt - varbūt kādreiz, varbūt citā paralēlajā visumā.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 10 cilvēki ir balsojuši par to.
Savukārt ezera ainavu transformē Stupēnu ezera applūšana.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Gruntsūdeņa līmeņa izmaiņas var atstāt iespaidu arī uz reljefu, jo vieta, kurā būtu jābūt ūdenim, paliek tukša, tālab tur var iegrūt augšējie iežu slāņi.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 113 cilvēki ir balsojuši par to.
Kvartāras segas biezums
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 112 cilvēki ir balsojuši par to.
Ievkalnes teritorijā tika atrastas arī kūdras vietas.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 205 cilvēki ir balsojuši par to.
Sapropelis uzkrājies, kad ledājs izkusis un ledājkušanas ūdeņi uzkrājušies Bānūžu ezerā un kad ir bijusi liela fauna un flora.
Pēc zondējumu datiem, vērojama nogulumu stratigrāfija.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.
Ledusezeri Vidzemes augstienē veidojās augšējā triasa vidusposmā pirms 16000 - 17000 gadu.
Pērle pievienota 2009. gada 10. jūnijs un 1225 cilvēki ir balsojuši par to.
Slāņu horizontālā saguluma garuma noteikšanai tika izmantota mērlenta.
Kompass uztver magnētisko azimutu, ļaujot tā lietotājam noskaidrot objekta atrašanās vietu, ko vēl vairāk uzlabo mežinieku busolē iestrādātais vizieris.
Pērle pievienota 2015. gada 25. maijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
DDA no Lībiešiem atrodas laukakmeņu krāvumi. Tie galvenokārt sastāv no dažādiem granātiem, gneisiem un migmatītiem. Tos var izmantot gan tēlniecībā, gan arī vietējām vajadzībām.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 128 cilvēki ir balsojuši par to.
Ievaklna teritorijā zondējumos un urbumos tika konstatēti māli, bet karjerā - arī dolomīti.
Tie ir sastopamie Gaujas labajā palienē.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 102 cilvēki ir balsojuši par to.
Ģeoloģiskie procesi, kas iedarbojās kā uz Zemes virsmas, kā arī tās iekšpusē, tiek izpausti dažādi.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 138 cilvēki ir balsojuši par to.
Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv
RSS