... kā arī zīmēja halocēna reljefa formu karti...
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 90 cilvēki ir balsojuši par to.
... līdz ar to tas ir pat interesantāk, jo konkrētu vietu var pētīt lielākā mērogā un dentālāk.
Pērle pievienota 2010. gada 14. jūnijs un 111 cilvēki ir balsojuši par to.
Augstienes centrāldaļa ir perifērā zona.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 119 cilvēki ir balsojuši par to.
Slāņu horizontālā saguluma garuma noteikšanai tika izmantota mērlenta.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Kurzemes apledojuma nogulumi pamatā aizpilda gravas...
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 423 cilvēki ir balsojuši par to.
Ģeoloģiskie procesi, kas iedarbojās kā uz Zemes virsmas, kā arī tās iekšpusē, tiek izpausti dažādi.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 138 cilvēki ir balsojuši par to.
Grupas darbā lielu ieguldījumu arī deva D.Š. un A.S., redukcionēja tekstu, noformēja to.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 97 cilvēki ir balsojuši par to.
[Par Vidzemes augstieni] ...bet krasta zonās dominē nogulumu uzkrāšanās, tam raksturīga nēriju un lagūnu veidošanās, kā arī jūras ūdens strauja sāļuma palielināšanās.
Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 221 cilvēki ir balsojuši par to.
Upe tek subglaciālajā iegultnē un pateicoties hipsometriski zemākajam novietojumam upe savāc visus apkārtnes ūdeņus.
Katrīnkalna teritorijā kvartāra segas biezums svārstās no 70 līdz 90 m virs jūras līmeņa.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 108 cilvēki ir balsojuši par to.
Nogulumu izplatība poligonā ir ļoti haotiska.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Glacigēnās reljefa formas ir tādas, kurās konstatēta morēna, jeb nešķirots materiāls, ko sašķūrējis ledājs.
Pēc iegūtā ziemeļu - dienvidu virziena var spriest, ka Vidzemes augstiene ir ledus mēle, kas atrodas starp diviem ledus lobiem.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 141 cilvēki ir balsojuši par to.
Pauguru virsotnēs lielākoties atsedzas ledājkušanas ūdeņu straumju nogulumi veidojot ķēmus.
Lai interpretētu radiolokācijas profilu, ir svarīgi saprast, ko tu redzi. Dotajā teritorijā ir zināms, kur atrodas kūdras iegulas vietas un zinot to, pat nepieredzējušam un neizglītotam cilvēkam šajā sfērā ir redzamas šīs slāņu atšķirības.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 4 cilvēki ir balsojuši par to.
Nivelēt ar busoli ir tik pat efektīvi kā slaucīt ielu ar lauzni.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 56 cilvēki ir balsojuši par to.
Savukārt ezera ainavu transformē Stupēnu ezera applūšana.
Veicot radiolokācijas profila pēcapstrādes analīzi tika novērots interesants nogulumu sagulums aptuveni 90 m līdz 120 m attālumā no profila sākuma, šeit signāli profilā uzrāda tādu kā nogulumu slpīpslāņojumu, kā šāds nogulumu slpīpslāņojums varēja rasties ir tikai teorētiski skaidrojams, variants varētu būt tāds, ka šie glaciofluviālie nogulumi sākotnēji ir akumulējušies uz ledāja virsmas, kura malai kūstot nogulumi ir noslīdējuši gar tu esošo morēnu un tādējādi sakrituši slīpslāņojuma viedā, kāpēc tie glaciofluviālie nogulumi no 120 m līdz profila beigām nav šādi sakrituši varētu būt skaidrojams ar morēnas dziļuma attiecību, jo vietā kur glaciofluviālie nogulumi ir sakrituši morēna veido tādu kā ieleici, tādējādi glaciofluviālajiem nogulumiem ir bijusi brīva vieta kur sakrist.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
Kā vienu no parādībām, kas nebija vērojama poligonā var minēt karsta procesus.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 162 cilvēki ir balsojuši par to.
Augstienē ir divas zonas - dominē orientētais pauguru reljefs, kas apliec augstieni.
Pērle pievienota 2008. gada 17. jūnijs un 143 cilvēki ir balsojuši par to.
Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv
RSS