Paugura teritoriju klāj augšdevona pļaviņu svītas glacigēnie nogulumi - morēnas mālsmilts un smilšmāls.
Pērle pievienota 2017. gada 2. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.
Brīžiem bija iespējams novērot pārsteidzošas metodes mērījumu iegūšanā no pasniedzējiem, kas lika domāt, ka arī mēs teodolītu varētu uzlikt uz punkta minūtes laikā. Realitātē gan atšķīrās un tas lika domāt - varbūt kādreiz, varbūt citā paralēlajā visumā.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 15 cilvēki ir balsojuši par to.
Poligona austrumu daļā caurstrāvo stiga, kas liecina par meža izstrādes darbiem ilgā laika posmā.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Subkvartārajai virsmai ir būtiska nozīme ledus masu dinamikā leduslaikmetos. Piemēram, virsotnēs netiks uzkrāti glaciofluviālo nogulumi, jo tie tiks noskaloti "prom" - lejup no virsotnes.
Šajā virzienā mijas gravielejas ar morānpauguriem.
Veicot 3 urbumus kēmu terases pakājē, varējām secināt ka vidējais urbumu dziļums ir 3 m un pēc radiolokācijas mērījumiem, maksimālais dziļums bija 10 m.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Augstienes pauguri saduras ar ledus meliem, kur varēja uzkrāties morēnas materiāls.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
Pauguru virsotnēs lielākoties atsedzas ledājkušanas ūdeņu straumju nogulumi veidojot ķēmus.
Kristāliskais pamatklintājs atsedzas tikai dažviet, visu pārējo pamatiežu daļu klāj biezs kvartāra nogulumu slānis.
Nogulumu izplatība poligonā ir ļoti haotiska.
Pēc lielās ledus masas izkušanas rodas liels ūdens daudzums, kas noved pie gravu veidojumuiem un hidrogrāfiskā tīkla izveides.
Šī teritorija ap Latvijas Universitātes lauka stacionāru savu reljefa pašreizējo "rokrakstu" ieguva tieši pēdējo 14 tūkst. gadu laikā un turpina to izkopt arī šodien.
Ģeoloģiskās vides raksturojums: Stupēnkalna ainava ir lielisks, zaļu mežu, augstu koku un mitru purvu apvienojums, kas mijās ar viegli viļņotiem pauguriem, uz kuriem ganās govis un aug pienenes.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 11 cilvēki ir balsojuši par to.
Ledus šajās reljefa formās izkusa pirmais, līdz ar to, dēļ šiem kušanas ūdeņu, pirmmasīvu nogāzēs sastopami arī glaciofluviālie nogulumi.
Pērle pievienota 2016. gada 2. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Ģeomorfoloģijā pamatieži ir zemkvartāra nogulumi.
Pērle pievienota 2016. gada 2. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.
Zelleskalna teritorijā atslodzes apgabali dominē pār piepūles apgabaliem.
Sapropelis uzkrājies, kad ledājs izkusis un ledājkušanas ūdeņi uzkrājušies Bānūžu ezerā un kad ir bijusi liela fauna un flora.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Paugura piekājē morēna pāriet kēmā.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.
Nivelēt ar busoli ir tik pat efektīvi kā slaucīt ielu ar lauzni.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 62 cilvēki ir balsojuši par to.
Visplašāk no visiem nogulumiem sastopami morēnas nogulumi, kas veido terases formas un izcilus paugurus. Nākamie sastopamākie teritorijā ir glaciofluviālie nogulumi, kas veido smilšmāla un smilts reljefa formas.
Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv
RSS