Tika veikts urbums vienā no gravām tika veikts 153 m dziļš urbums, diemžēl tika pārtraukts, jo atdūrās pret akmeni.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 112 cilvēki ir balsojuši par to.
Ģeoloģiskie procesi, kas iedarbojās kā uz Zemes virsmas, kā arī tās iekšpusē, tiek izpausti dažādi.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 138 cilvēki ir balsojuši par to.
Augstienes centrāldaļa ir perifērā zona.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 119 cilvēki ir balsojuši par to.
Šajā virzienā mijas gravielejas ar morānpauguriem.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Manuprāt, šos derīgos izrakteņus nav vērts iegūt lielā daudzumā, jo to izplatības areāls ir relatīvi neliels un piekļūšana pie tiem arī ir apgrūtinoša, velti iztērēts laiks un līdzekļi.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 4 cilvēki ir balsojuši par to.
Visplašāk no visiem nogulumiem sastopami morēnas nogulumi, kas veido terases formas un izcilus paugurus. Nākamie sastopamākie teritorijā ir glaciofluviālie nogulumi, kas veido smilšmāla un smilts reljefa formas.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.
Augstienē ir izveidojušies pieci platopauguri, ... bet ceturtais un piektais atrodas blakus augstienes D daļā.
Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 109 cilvēki ir balsojuši par to.
Leduslaikmeta beigās teritorijas pazeminājumus klājošās ledus mēles izkusa un aizpildīja starppauguru ieplakas un subglaciālās iegultnes.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 84 cilvēki ir balsojuši par to.
Pauguru virsotnēs lielākoties atsedzas ledājkušanas ūdeņu straumju nogulumi veidojot ķēmus.
Daudz atsegumus var novērot Gaujas Nacionālajā parkā, piemēram, devona atsegums.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 97 cilvēki ir balsojuši par to.
Smeķes kalns
Pērle pievienota 2008. gada 17. jūnijs un 115 cilvēki ir balsojuši par to.
Darba gaitā tika radīta hologēna procesu karte
Pērle pievienota 2013. gada 23. maijs un 243 cilvēki ir balsojuši par to.
Ledusezeri Vidzemes augstienē veidojās augšējā triasa vidusposmā pirms 16000 - 17000 gadu.
Pērle pievienota 2009. gada 10. jūnijs un 1228 cilvēki ir balsojuši par to.
Subkvartārajai virsmai ir būtiska nozīme ledus masu dinamikā leduslaikmetos. Piemēram, virsotnēs netiks uzkrāti glaciofluviālo nogulumi, jo tie tiks noskaloti "prom" - lejup no virsotnes.
Kvartāras segas biezums
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 112 cilvēki ir balsojuši par to.
Ledus šajās reljefa formās izkusa pirmais, līdz ar to, dēļ šiem kušanas ūdeņu, pirmmasīvu nogāzēs sastopami arī glaciofluviālie nogulumi.
Pērle pievienota 2016. gada 2. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Glaciolimniskie un glaciotektoniskie nogulumi poligona teritorijā netika novēroti.
Pērle pievienota 2009. gada 10. jūnijs un 136 cilvēki ir balsojuši par to.
Atsevišķu objektu relatīvais augstums poligona teritorijā sasniedz ievērojamu biezumu.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 175 cilvēki ir balsojuši par to.
Abavas ģeomorfoloģiskais šķērsprofils atrodas 4,2 km uz leju no Siguldas bobsleja trases.
Pērle pievienota 2011. gada 23. maijs un 213 cilvēki ir balsojuši par to.
Tā kā atradnē nav pietiekami liels aleirīta apjoms, to izmanto tikai vietējām vajadzībām.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 180 cilvēki ir balsojuši par to.
Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv
RSS