Dotajā teritorijā konstatētās purva teritorijas iespējams veidojušās cilvēku darbības ietekmē, meliorācijas grāva izveidošanās dēļ. Dotajā brīdī, purva paplašināšanos veicina mežu izciršana, veidojot iebraucamo ceļu smagajai tehnikai.
Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 121 cilvēki ir balsojuši par to.
Kvartāras segas biezums
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 112 cilvēki ir balsojuši par to.
... bija izrakts mākslīgais dīķis rekreācijas funkcijai.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 87 cilvēki ir balsojuši par to.
Kopā tika konstatēti 3 pazemes strauti uz Gauju.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.
Tikai vienai no trīm virspāļu terasēm ir atbilstoša virspāļu terase prētējā krastā.
Pērle pievienota 2011. gada 19. maijs un 115 cilvēki ir balsojuši par to.
Ievaklna teritorijā zondējumos un urbumos tika konstatēti māli, bet karjerā - arī dolomīti.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 69 cilvēki ir balsojuši par to.
Ģeomorfoloģijā pamatieži ir zemkvartāra nogulumi.
Pērle pievienota 2016. gada 2. jūnijs un 1 cilvēki ir balsojuši par to.
Savukārt ezera ainavu transformē Stupēnu ezera applūšana.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Kvartāra nogulumus Vidzemes augstienē veido materiāls, ko ledājs ir akumulējis savā ceļā, atkāpjoties uz ziemeļiem.
Pērle pievienota 2009. gada 10. jūnijs un 158 cilvēki ir balsojuši par to.
Tika veikts urbums vienā no gravām tika veikts 153 m dziļš urbums, diemžēl tika pārtraukts, jo atdūrās pret akmeni.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 112 cilvēki ir balsojuši par to.
Augstienes pauguri saduras ar ledus meliem, kur varēja uzkrāties morēnas materiāls.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
Ģeoloģiskās vides raksturojums: Stupēnkalna ainava ir lielisks, zaļu mežu, augstu koku un mitru purvu apvienojums, kas mijās ar viegli viļņotiem pauguriem, uz kuriem ganās govis un aug pienenes.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 11 cilvēki ir balsojuši par to.
Kurzemes apledojuma nogulumi pamatā aizpilda gravas...
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 424 cilvēki ir balsojuši par to.
Taurenes karjerā veiktie mērījumi rāda, ka ledājs virzījies Z-D virzienā, kā rezultātā nogulsnējās glaciofluviālie nogulumi - smilts, aleirītiska smilts.
Pērle pievienota 2008. gada 17. jūnijs un 119 cilvēki ir balsojuši par to.
Praktiskajā darbā tika mērīti iekšējie leņķi, kas nozīmē, ka tikai noskaidrot objekta vērsumu (šajā gadījumā- GPS punkts) nav līdzēts.
Pērle pievienota 2015. gada 25. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Morēnas nogulumu oļu linearitāte ir viens no ledāja kušanas ūdeņu straumju un ledāju plūsmu vai spiediena rādītājiem.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 276 cilvēki ir balsojuši par to.
Glaciolimniskie un glaciotektoniskie nogulumi poligona teritorijā netika novēroti.
Pērle pievienota 2009. gada 10. jūnijs un 136 cilvēki ir balsojuši par to.
Slāņu horizontālā saguluma garuma noteikšanai tika izmantota mērlenta.
Pēc lielās ledus masas izkušanas rodas liels ūdens daudzums, kas noved pie gravu veidojumuiem un hidrogrāfiskā tīkla izveides.
Pērle pievienota 2017. gada 31. maijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Glaciokarsta ieplaka veidojas iežu šķīšanas procesos.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 150 cilvēki ir balsojuši par to.
Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv
RSS