I.J. merīja oļu garenasu azimutu un leņķi.
Pērle pievienota 2011. gada 16. maijs un 101 cilvēki ir balsojuši par to.
Darba gaitā tika radīta hologēna procesu karte
Pērle pievienota 2013. gada 23. maijs un 243 cilvēki ir balsojuši par to.
Arī izmantojot, Latvijas lielāko resursu koksni - izcērtot mežus lielās platībās, rodas tuksneši...
Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 196 cilvēki ir balsojuši par to.
Augstienes centrāldaļa ir perifērā zona.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 119 cilvēki ir balsojuši par to.
Baltijas apledojuma laikā ledājs ir aptvēris gandrīz visu poligona teritoriju, izņemot Bānūža ezeru un tā tuvumā esošās teritorijas.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 0 cilvēki ir balsojuši par to.
Tā kā Vidzemes augstiene ir saposmota, tai raksturīgi dažādi nogulumi, un, tā kā tie vēl joprojām attīstās, tie ietekmē teritorijas reljefu.
Pērle pievienota 2009. gada 12. jūnijs un 168 cilvēki ir balsojuši par to.
Brežģa kalna poligona teritorija ir piemērota tūristiem, kas spēj novērtēt ainavu.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 457 cilvēki ir balsojuši par to.
Ja tam nav, kur plūst, tad tas dabiski meklē vietu, kur palikt, un tā var applūst teritorija.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 620 cilvēki ir balsojuši par to.
Subkvartāra ieži ir labi redzami mūsdienu reljefā.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 194 cilvēki ir balsojuši par to.
Pēc iegūtā ziemeļu - dienvidu virziena var spriest, ka Vidzemes augstiene ir ledus mēle, kas atrodas starp diviem ledus lobiem.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 141 cilvēki ir balsojuši par to.
Savukārt ezera ainavu transformē Stupēnu ezera applūšana.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 2 cilvēki ir balsojuši par to.
Veicot radiolokācijas profila pēcapstrādes analīzi tika novērots interesants nogulumu sagulums aptuveni 90 m līdz 120 m attālumā no profila sākuma, šeit signāli profilā uzrāda tādu kā nogulumu slpīpslāņojumu, kā šāds nogulumu slpīpslāņojums varēja rasties ir tikai teorētiski skaidrojams, variants varētu būt tāds, ka šie glaciofluviālie nogulumi sākotnēji ir akumulējušies uz ledāja virsmas, kura malai kūstot nogulumi ir noslīdējuši gar tu esošo morēnu un tādējādi sakrituši slīpslāņojuma viedā, kāpēc tie glaciofluviālie nogulumi no 120 m līdz profila beigām nav šādi sakrituši varētu būt skaidrojams ar morēnas dziļuma attiecību, jo vietā kur glaciofluviālie nogulumi ir sakrituši morēna veido tādu kā ieleici, tādējādi glaciofluviālajiem nogulumiem ir bijusi brīva vieta kur sakrist.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 5 cilvēki ir balsojuši par to.
Paugura piekājē morēna pāriet kēmā.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 3 cilvēki ir balsojuši par to.
Krasta gultnes erozija ar terases noskalošanos dziļumeroziju.
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 171 cilvēki ir balsojuši par to.
Baltijas jūras augstuma koordinātu sistēma
Pērle pievienota 2013. gada 20. maijs un 170 cilvēki ir balsojuši par to.
Kopā tika konstatēti 3 pazemes strauti uz Gauju.
Kad ir izveidojusies ūdenstilpne tai laika gaitā ir jāaizaug.
Pērle pievienota 2008. gada 13. jūnijs un 171 cilvēki ir balsojuši par to.
Leduslaikmeta beigās teritorijas pazeminājumus klājošās ledus mēles izkusa un aizpildīja starppauguru ieplakas un subglaciālās iegultnes.
Pērle pievienota 2010. gada 18. maijs un 84 cilvēki ir balsojuši par to.
Tas saistīts ar kapu pildāmo funkciju prasībām pret nogulumu materiālajām īpašībām.
Pērle pievienota 2015. gada 4. jūnijs un 7 cilvēki ir balsojuši par to.
Visplašāk no visiem nogulumiem sastopami morēnas nogulumi, kas veido terases formas un izcilus paugurus. Nākamie sastopamākie teritorijā ir glaciofluviālie nogulumi, kas veido smilšmāla un smilts reljefa formas.
Par pērlēm Mūs atbalsta GISnet.lv
RSS